Apskates objekti Karostā
Svēta Nikolaja jūras katedrāle
Sv. Nikolaja Pareizticīgo Jūras katedrāle ir kā mirdzoša pērle visā Karostas apbūves ansamblī. Tā kā jaunajai katedrālei bija jāatrodas Karostas teritorijā un jāapkalpo jūrnieki, to būvēja militārais resors. Lielākais ziedotājs katedrāles celtniecībai bija cars Nikolajs II. Celtniecības darbi sākās 1900. gada jūnijā. Katedrāles projektu sagatavoja pazīstamais Pēterburgas arhitekts Vasilijs Kosjakovs, kurš jau bija populārs kā daudzu sakrālu projektu autors. Mozaīku mākslinieks un autors bija V.Frolovs. Pirmo reizi šeit, Liepājā, kupolu un cilindru smaguma centrs bija novirzīts uz ārsienām. Pateicoties neparastām lokveida arku konstrukcijām, varēja iztikt bez kolonnām, kas visu katedrāles iekštelpu padara plašu un pārskatāmu. 1903. gadā katedrāle tika svinīgi atklāta, un ceremonijā piedalījās cars Nikolajs II ar ģimeni un lielu svītu. Imperators bija apmierināts ar celtniecības rezultātiem un dāsni apbalvoja militārpersonas, projekta inženierus un māksliniekus.
Pirms I Pasaules kara daudzas baznīcas ikonas, inventāru un zvanus izveda uz Krieviju. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados katedrāli pielāgoja toreizējā kara garnizona luterāņu kopienas vajadzībām. Tomēr par visdrūmāko Svētā Nikolaja katedrāles eksistences periodu jāuzskata padomju varas gadi, kad tur bija ierīkots jūrnieku klubs. Zaldāti šeit skatījušies filmas par varonīgo Sarkano armiju un halles vidū varējuši trenēt boksa prasmes. 1992. gadā notika dievnama otrreizējā iesvētīšana, un no šī brīža dievkalpojumi šeit notiek regulāri, un draudze enerģiski sakārto gan baznīcas ēku, gan teritoriju ap to.
Karostas kanāls, O. Kalpaka tilts
Karostas kanāls joprojām ir Karostas un arī Liepājas būtiska sastāvdaļa. No 1894. gada līdz 1901. gadam norisinājusies Karostas kanāla rakšana. Karostas kanāla garums ir 3,5 kilometri, platums – līdz 250 metriem un vidējais dziļums – 9 metri. Kanāla austrumu daļā atradās pirmā cariskās Krievijas zemūdeņu bāze ar 30 zemūdenēm.
Jau pa gabalu saskatāmas gaiši zaļās O.Kalpaka tilta metāla konstrukcijas. Tas ir izgriežamais tilts, kurš ir tikai viena būve no visa Karostas militārā ansambļa, un tas tapis 1906. gadā pēc vācu inženiera H.Halla projekta.
Abas tilta konsoles joprojām ātri paveic savus pienākumus, un tilts tiek atvērts tad, kad Karostas kanālā ienāk vai to atstāj kuģi no piestātnēm Karostas kanālā vai Tosmares kuģu remonta rūpnīcas. Tilta konstrukcijas izgatavotas Brjanskā, bet izgriežamie mehānismi un motors – Beļģijā. Savā pastāvēšanas laikā tilts vairākas reizes nopietni bojāts, piemēram, 1926. gadā norvēģu tankkuģis „Narte” sabojāja izgriežamo mehānismu un pārlaiduma posmu, bet vēl relatīvi nesen – 2006. gadā, Gruzijas tankkuģim atstājot kanālu, tika sabojāta ziemeļu konsole. Tiltu atkal atjaunoja un satiksmei atklāja tikai pēc trīs gadu pārtraukuma - 2009. gadā.
Ziemeļu mols
Sasniedzot Ziemeļu molu, nevar nesajust svaigo jūras gaisu ar nelielu mitruma piegaršu. Šī hidrotehniskā būve Jūras cietokšņa un Kara ostas kompleksā tapusi kā viena no pirmajām. Ziemeļu mols ir garākais mols Liepājā – 1800 metru, un tā platums ir ap 7,40 metriem. Ziemeļu mola pamatni veido akmeņi, kuri vesti no Pāvilostas ar 11 liellaivām ar atvāžamu dibenu un 4 velkoņiem. Mola praktiskais pielietojums vislabāk redzams un sajūtams spēcīga vēja vai vētru laikā, jo trijragi un betona trapeces salauž ziemeļu vēju nesto viļņu spēku. Kad 1893. gadā cars Aleksandrs III ar ģimeni un galminiekiem brauca pārraudzīt ostas celtniecības gaitu, tika rīkota svinīga ceremonija un tās laikā cars kādā no betona masīviem ievietoja cariskās regālijas, zelta, sudraba un Krievijas impērijas vara monētas un īpašu vēstījumu. Mola celtniecība izmaksāja 2,88 miljonus krievu zelta rubļu. Ziemeļu molu īpaši iecienījuši makšķernieki, kuri te brauc arī no kaimiņvalsts Lietuvas, bet vietējiem iedzīvotājiem tā ir gan pludmale, gan pastaigu vieta.
Latvijas Kara muzeja vēstures ekspozīcija Liepājas krasta artilērijas baterijā Nr.2
Adrese Tobāgo iela 1
Darba laiks Tr.-Sv. 11:00-17:00
Tel. +371 25603875 , e-pasts tobago1@karamuzejs.lv
Apmeklētāji Liepājas krasta artilērijas baterijas Nr. 2 teritorijā tiks ielaisti tikai gidu pavadībā - 11:00; 12:00; 13:00; 14:00;15:00 un 16:00.
Ekskursijas ilgums 45 līdz 60 minūtes.
Liepājas krasta artilērijas baterijas Nr. 2 ir daļēji pieejama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ēkās ir telpas ar šaurām durvīm un augtiem sliekšņiem.
Karostas daudzu objektu vidū Liepājas krasta artilērijas baterija Nr.2 ir joprojām noslēpumainākā vieta Liepājā. Bateriju Nr.2, atšķirībā no Ziemeļu fortiem, izbūvēja tālāk no krasta līnijas un to aizsargāja augsts nocietinājumu valnis. Aizsardzības nodrošināšanai paredzēja 16 11 collu (280 mm) 1877. gada modeļa mortīras. Baterijā Nr.2 nemainīgi bija ierīkotas dažādu pastāvošo varu karaspēka munīcijas noliktavas. Sprādzienbīstamības dēļ teritorija 130 gadus bijusi ļoti ierobežotas piekļuves objekts un sabiedrībai slēgta teritorija, kas tikusi stingri apsargāta.
Krasta baterijas Nr.2 būvju kopums pilnībā saglabājis savu vēsturisko šarmu un arhitektonisko apjomu. Atsevišķa ekspozīcijas daļa dos nelielu priekšstatu par 1.Kurzemes divīzijas štāba darbību 1919.-1940.gados. Ekspozīcijā izvietotas Latvijas Kara muzeja vēsturisko fotogrāfiju reprodukcijas par 1.Liepājas kājnieku pulku, 2.Ventspils kājnieku pulku un Kurzemes artilērijas pulku.
Zemgales iela, kazarmas un manēža
Zemgales iela ir neparasta ar to, ka šajā 800 metru garajā ielā mūsdienās neviens nedzīvo. Pirmā no kazarmām bija gatava jau 1898.gada vasarā, tā bija domāta pusotram tūkstotim karavīru vai matrožu, iekšā bija tvaika apkure un pirts. Kazarmas godam kalpoja visām armijām gandrīz 100 gadus, deviņdesmitajos gados, diemžēl, tās tika izlaupītas un demolētas. Pašlaik ēkas apsaimnieko Liepājas SEZ un tās nav pieejamas apskatei.
Zemgales ielā var apskatīt Manēžu. Tā atklāta 1907.gadā, projekta autors nav zināms. Manēža ar ģimnastiskiem rīkiem kalpoja gan aktīvās atpūtas iespējām, gan svinīgām sanākšanām un mielastiem, gan kā dievkalpojumu vieta - austrumu fasādes durvis veda uz 40 m2 lielu dievnamu. Stikla dakstiņu jumts un milzīgi arkveida logi bija neparasts risinājums militārajam objektam.
Ēka stipri cieta II.Pasaules kara laikā, padomju laikos manēžā atradās tehnikas noliktava.
Garnizona kapi
Sākotnēji kapsēta iekārtota Latvijas brīvvalsts armijas vajadzībām, un civilpersonas tajā nav guldītas. Pirmie apbedījumi veikti 1927.gadā, un sākotnēji teritorija bija tikai 0,7 ha, tagad krietni lielāka - 3,9 ha. Ja militārpersona bija mirusi Karostas hospitālī, nelaiķis tika izvadīts no hospitāļa morga, kurā bijusi iekārtota grezna sēru zāle. 1956. gadā vietu trūkumu dēļ kapsēta slēgta, darbība atsakās 1995. gadā. Mūsdienās Garnizona kapsētā lielākoties apglabā Karostas un Tosmares iedzīvotājus.
Jūras pasta baložu stacija (Baložu pasts)
Gandrīz 20 gadus Karostā aktīvi darbojās divas Jūras pasta baložu stacijas. Baložus varēja izmantot kā alternatīvu komunikācijas sistēmu militāru operāciju laikā.
Lāčplēša dārzs
Pirmie koki toreizējā Aleksandra III parkā iestādīti 19. gadsimta beigās. Parkā bijis Vasaras teātris, uz kura skatuves kāpuši tolaik slaveni mākslinieki no Sankt–Pēterburgas. Pirms II Pasaules kara parks bija pazīstams kā Lāčplēša dārzs. Latvijas 1. Republikas laikā parkā iekārtoti divi tenisa laukumi, atjaunota deju grīda. Padomju laikā parka celiņu malās izvietoja strādnieka–stahanovieša, kolhoznieces, sarkanarmieša, matroža un pioniera–mičūrinieša dabīgā lielumā veidotas ģipša statujas. Vēl 20. gs. 90. gadu beigās te rīkoja Liepājā populāros Ziedu svētkus, savukārt 2020.gadā atdzima Latvijas 1. Republikas laikā populārie Lāčplēša dārza svētki.
2019.gadā Lācplēša dārza jeb Karostas parka stūrī uzstādīja sešas akmens stēlas, kurās ir iegravēti ar Liepāju saistīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi. Lāčplēša Kara ordenis ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķīra par kauju nopelniem Neatkarības karā. Ir apzināti aptuveni 50 apbalvojuma saņēmēji, kas saistīti ar Liepāju. Šajās stēlās tomēr nav iegravēti visi ar Liepāju saistītie ordeņa saņēmēji, bet ir veikta īpaša atlase pēc konkrēta kritērija - tie “Lāčplēši”, kuri 1919. gadā aizstāvēja pilsētu un atbalstīja Latvijas valdības darbību Liepājā.
Stēlas tika izvietotas gar Neatkarības rotas ielu un kopā ar esošajiem kokiem, tās veido aleju, kas simbolizē latviešu tautas pateicību Neatkarības kara dalībniekiem. Granītā ir iekalti ne tikai katra varoņu vārds un uzvārds, bet arī saņemtā ordeņa pakāpe, dzimšanas un miršanas dati (ja ir zināmi). Katras stēlas otrā pusē ir uzraksts “Latvijas brīvības cīņu varoņiem Latvijas simtgadē”.
Virsnieku Saieta nams
Virsnieku Saieta nams, kas pavīd aiz kokiem Atmodas bulvārī, ir tuvākā pils ēka Baltijas jūras krastā – tikai 300 metri līdz jūrai. Krievijas Jūras virsniekiem celtais nams atklāts 1907. gadā ar grandiozu balli. Jūras virsnieku saieta ēka celta slāvu P burta formā un ārēji atgādina Sankt-Pēterburgas ārpilsētas piļu arhitektūru. Tās arhitekts ir S.Gaļenzovskis. Lepnās, krievu ieroču slavai veltītās ēkas kompleksa un parka veidošanā piedalījušies vairāki Pēterburgas labākie arhitekti un mākslinieki.
Sākoties I Pasaules karam, uz Krieviju tika evakuēta plašā jūras karšu un grāmatu bibliotēka, lustras, vīna pagraba saturs, daļa gleznu un mēbeļu. Te vēlāk bijis gan vācu kara hospitālis, gan kaulu tuberkulozes sanatorija no 1928. gada. Padomju okupācijas laikā ēkā atradās PSRS Kara flotes hospitālis, kurā savulaik strādāja Liepājas slavenākie ārsti un kurā bija pieejams tam laikam vismodernākais medicīniskais aprīkojums. Šobrīd namu apsaimnieko Jūras spēku Mācību centrs, tiek veikti restaurācijas un renovācijas darbi.
Ne ēka, ne teritorija apskatei nav pieejama.
Divu admirāļu māja
Skaistā, bagātīgi dekorētā māja pārsteidz ar savu formu skaidrību un vienkāršību. Šis nams saglabājies kā izcils Karostas pilsētbūvniecības piemineklis. Nams sākotnēji ieplānots kā apmešanās vieta Krievijas caram un viņa ģimenei. Cars šeit, Imperatora Aleksandra III ostā, viesojās 1901. gadā un 1903. gadā kopā ar savu galmu un ģimeni. “Divu admirāļu” vārdu nams ieguvis tādēļ, ka nams bija divu admirāļu - cietokšņa komandanta un kara ostas komandiera mītne. Latvijas neatkarības laikā šeit atradās Kurzemes divīzijas un Liepājas garnizona štābs.
Ēka apskatāma tikai no ārpuses.
Narkēvica ierakums
Brīvības cīņas pie Liepājas sākās 1919.gada 4.novembrī ar bermontiešu artilērijas uguni, apšaudot fortu līniju 14.novembra bulvārī. Naktī no 5. uz 6. novembri notika bermontiešu uzbrukums Liepājai starp jūru un Šķēdes ceļu (tag. Lībiešu ielu). Latviešu karavīri bija izvietojušies līnijā gar Ziemeļu fortiem. Sardzē pozīcijās atradās 99 praktiski neapmācīti karavīri, kuri aizsargāja 2 kilometrus garu aizsardzības līniju.
Šajā vietā atradās ierakums, no kura Latvijas armijas kaprālis Vilis Narkēvics apsargāja Šķēdes tiltu, liekot lietā patšauteni (vieglo ložmetēju).
Neraugoties uz salu un munīcijas trūkumu, pateicoties karavīru varonībai, tika atsists gandrīz 5 reizes lielāks ienaidnieka pārspēks un saņemtas bagātīgas trofejas. Vēlākajās Liepājas aizstāvēšanas kaujās bermontieši šo ceļu uzbrukumam vairs neizmantoja.
Kaprāļa Narkēvica ierakumu NBS karavīri un zemessargi atjaunoja 2017.gadā.
Kureliešu piemiņas vieta
1943. gada 13. augustā tika izveidota Latvijas Republikas trimdas valdība, ko sauca par Latvijas Centrālo padomi (LCP). Tās mērķis bija Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana. Lai šo mērķi realizētu LCP vāciešu okupētajā Latvijas teritorijā Jāņa Kureļa vadībā veidoja bruņotas vienības, sauktas par kureliešiem. Oficiāli šīs vienības skaitījās vāciešu pakļautībā. Vācieši, uzzinot par kureliešu patiesajiem mērķiem, 1944. gada 14. novembrī izformēja daļu Kureļa grupas un arestēja astoņus virsniekus. Arestētos virsniekus pārveda uz Liepāju. 19. novembrī Karostas cietumā notika vācu kara tiesa. Par sacelšanās gatavošanu 8 kureliešu virsniekiem piesprieda nāves sodu. Tajā pat naktī šeit tika nošauti:
pulkvedis Pēteris Liepiņš,
kapteinis Kristaps Upelnieks, Jūlijs Mucenieks,
virsleitnants Jānis Gregors, Jānis Rasa, Teodors Prikulis,
leitnants Filipsons,
aizsargs Kārlis Valters.
Leitnants Roberts Rubenis, viens no Kureļa grupas virsniekiem, uzzinot par komandējošo virsnieku arestu, pieņēma lēmumu ar savu bataljonu (ap 650 vīru) stāties pretī vāciešiem un sekmīgi ar tiem cīnījās Usmas ezera apkārtnē.
Tālmēru torņi
1939.gadā Karostā ienāca Padomju karaspēks un izveidoja savu kara flotes bāzi. Šeit ieradās tūkstošiem PSRS karavīru. 1940.gadā Padomju karaspēks jūras krastā uzbūvēja 4 betona lielgabalu pozīcijas un komandpunktu. Lielgabalu tālšāvība bija 25 km, un artilērijas uguns koordinācijai 1940.gadā uzbūvēja tālmēru torni.
Pēc II Pasaules kara krasta artilērijas baterija netika atjaunota.
Blakus pirmajam tornim 1954.gadā uzbūvēja vēl vienu tālmēru un komandpunktu dzelzceļa 180 mm artilērijas baterijas vajadzībām.
Līdzīgs tornis pie jūras atrodas arī uz dienvidiem no Liepājas.
Holokausta memoriāls Šķēdes kāpās
Memoriāls (tēlnieks Raimonds Gabaliņš) ir atklāts 2005.gadā. Tas veidots milzīgas stilizētas menoras veidā, kas izklāta ar skaldītu Kurzemes laukakmeni. Menoras gaismekļi ir granīta pīlāri ar rindiņām no „Eiha” (Jeremijas Raudu Dziesma) ivritā, angļu, latviešu un krievu valodā. Katru gadu decembrī pie memoriāla notiek piemiņas brīdis, veltīts Liepājas ebreju draudzes iznīcināšanas gadadienai.
2006.g. memoriālu papildināja piemiņas plāksne, veltīta visu nacistu okupācijas upuru piemiņai ar uzrakstiem latviešu, krievu un angļu valodā, kas precizē upuru skaitu.